8.-9. diena

Šīs pirmās nedēļas nedēļas nogale tika pavadīta Claremontā - 35 kvadrātkilometrus lielā Losas apgabala pilsētā, kura iesaukta par "the city of trees and PhDs". Nu par to, cik doktora grāda ieguvēju te dzīvo, man grūti spriest, taču koku un zaļumu te tiešām daudz. Interesanti, ka šeit pilsētu attīstība sasniegusi jau tādu līmeni, ka blakusesošā pilsēta burtiski saplūst ar Claremontu, līdz ar to par iebraukšanu jau citas pilsētas teritorijā liecina vien stabs ar attiecīgās pilsētas uzrakstu. Šī pilsēta gan nedaudz līdzinās mūsu pie-Rīgas pilsētām - pārsvarā dzīvojamās mājas un lielveikali, kas nodrošina iedzīvotājus ar pirmās nepieciešamības precēm. Lai gan, tās nav tikai pirmās nepieciešamības preces - vakar ar Noru aizbraucām uz veikalu, kas pārdot visu nepieciešamo ballīšu  rīkošanai... Uh, to vajadzēja redzēt - tik dažādu krāsu balonu nebiju vēl redzējusi, arī plastmasas glāzes, šķīvīši un galda piederumi bija burtiski visās iespējamās krāsās.

Laikam jau tuvāk jāpastāsta par mūsu ģimenes draugiem, pie kuriem pavadīju šo jauko nedēļas nogali. Ar Noru un Melu Batleriem mūsu ģimene ir pazīstama kopš 1992. gada vasaras, kad Mels kā otorinolaringologs nolēma nedēļu pavadīt Latvijā, lai novērtētu, kā šeit strādā viņa nozares kolēģi. Mana mamma kā LORs ar ārstu biedrības starpniecību piekrita Melu uz pāris dienām uzņemt ciemos un tā sākās mūsu ģimeņu draudzība gandrīz 20 gadu garumā. Protams, 90to gadu sākums bija smags posms Latvijas attīstībā, tostarp arī medicīnas nozarē - Mels pēc aizdegunes mandeļu izņemšanas operācijas noskatīšanās tik noteica, ka šeit esot kara laika medicīna... Lai gan man par to grūti spriest, no mammas esmu dzirdējusi, ka tajos agrajos brīvības gados bieži šādās operācijās nelietoja narkozi, tā ka paši varat iedomāties... Pirms trim gadiem mums izdevās piepildīt sapni un atbraukt pie Noras un Mela atbildes vizītē - tās astoņpadsmit dienas, ko pie viņiem pavadījām, bija no viņu puses izplānotas līdz pēdējai minūtei - kopīgi apbraukājām lielu daļu Kalifornijas, no Losas līdz pat Monterejas līcim un Sanfrancisko, sekvoju nacionālajam parkam un pat uz mirkli iebraucām Nevadas štatā. Tāpēc man bija liels prieks, ka tiku tieši Kalifornijas universitātes Losandželosas "filiālē", jo tādejādi mūsu draugus ir vieglāk apciemot.

Jāsaka, par šīs nedēļas nogales highlight noteikti kļuva Golden Globes jebšu Zelta Globusa balvu pasniegšanas ceremonijas noskatīšanās tv. Tā likās burtiski svētlaime (īpaši salīdzinājumā ar manu pieredzi citos gados) četros pēcpusdienā ieslēgt televizoru, un mierīgi noskatīties pārraidi gan no sarkanā paklāja, gan pašu ceremoniju, kas notika Beverly Hilton hotel. Jo parasti tas man notika tā - Londonā es visu vakaru sēdētu kā uz adatām, meklējot linkus, lai noskatītos sarkano paklāju. Tā parasti būtu tā vieglākā vakara daļa, jo bieži vien daudzas kompānijas veic "sarkanā paklāja intervijas". Savukārt pēc sarkanā paklāja noskatīšanās (nu aptuveni no pusnakts līdz 2-3 naktī pēc Londonas laika) sāktos nakts "jautrākā daļa" ar izmisīgu linku meklēšanu vairāk un mazāk legālās vietnēs, visu laiku domājot, cik daudz jau esmu nokavējusi. Nu un tad beidzot, ja aptuveni pēc pusstundas links būtu atrasts, vēl jau bieži vien mans internets mani uzmeta, ik pēc desmit sekundēm "buffering"-ojot. Un principā parasti jau pēc ceremonijas nebija īsti jēgas iet gulēt, jo visbiežāk gan Oskari, gan Zelta Globusi beidzās ap septiņiem vai astoņiem no rīta pēc Londonas laika. Nu lūk, tad nu saproti, cik man daudz nozīmēja tā mierīgi pēcpusdienā pie samērā liela ekrāna noskatīties ceremoniju... 

Kā Ricky Gervais tika pie šī pasākuma vadīšanas trešo gadu pēc kārtas, man tiešām nav ne jausmas, jau pirmajā gadā man likās - nu viss, te nu ir mazas izredzes redzēt šo komiķi atgriežamies vakara vadītāja lomā. Bet redz, ka kļūdījos, pie tam otro gadu pēc kārtas. Taču šoreiz varen asas asprātības/apvainojumi lidoja ne tikai aktieru un šova rīkotāju virzienā, bet arī pats Rikijs dabūja no pāris zvaigznēm trūkties. Nu iečekojiet paši: 

Ricky Gervais GG best hits 2012: http://www.youtube.com/watch?v=9aqoI0UM3-g

Opening monologue: http://www.youtube.com/watch?v=YQrMGlIE79M

Uz balvu šogad bija nominēti daudzi Holivudas dižgrandi, it īpaši izcēlās labākā dramatiskā aktiera nominācija... Nu kad vēl Džordžs Klūnijs, Breds Pits, Leonardo di Kaprio, Maikls Fasbinders un Rians Goslings ir redzēti savā starpā sacenšamies? Šoreiz gan virsroku guva Klūnijs, par savu aktierdarbu filmā "Descendants". Liels prieks arī par Merilu Strīpu, kas protams ieguva zelta globusu par savu "Dzelzs Lēdijas" jeb Margaritas Tečeres atveidojumu filmā "Iron Lady". Priecēja arī fakts, ka šogad franču un amerikāņu kopdarbs - filma "Mākslinieks/The Artist" ieguva balvu gan kā labākā komēdija/mūzikls, gan kā labākais soundtrack, gan labākais aktieris (Jean Dujardin) komēdijā/mūziklā. Vēl balvas ieguva gan Vudijs Alens par labāko oriģinālscenāriju ("Midnight in Paris"), kā labākā aktrise komēdijā/mūziklā balvu ieguva Mišela Vilijamsa par Merilinas Monro atveidojumu filmā "My Week With Merilyn" un abi dižgari Martins Skorsēze un Stīvens Spīlbergs ieguva globusus attiecīgi par labāko režiju un labāko animācijas filmu. Tādu gadu, kurā sacenstos tik daudz labu filmu un lielisku aktieru/režisoru tiešām nevaru atcerēties!