Te tev nu bija saulainā Kalifornija... Šodien visu dienu gāza kā ar spaiņiem, un temperatūra nokritās līdz 10-12 grādiem. Labākais ir tas, ka neesmu paņēmusi līdzi ne zābakus, ne arī lietussargu - braucu taču uz sauli un augstām temperatūrām. Principā laika apstākļi vairāk vai mazāk arī atbilda šim raksturojumam iepriekšējās sešpadsmit dienas, lai gan gaisa temperatūra svārstījās no 15-24 grādiem. Taču šodien, šķiet, nolija vai visa mēneša norma vienā dienā.
Interesanti, ka tieši laika apstākļi ir viens no iemesliem, kāpēc šodien Losu un Hollywoodu pazīstam kā Amerikas kino galvaspilsētu. 20.gadsimta sākumā, kad kino nozare straujos tempos attīstījās, pirmās kino kompānijas koncentrējās tieši Amerikas austrumu krastā - Čikāgā, Bostonā un Ņujorkā. Tur visu kino attīstību "diriģēja" Tomass Edisons, kurš ne tikai vadīja desmit lielāko kino kompāniju oligopolu, neļaujot tirgū ienākt jauniem konkurentiem, bet arī bija pieteicis patenttiesības uz nelielu detaļu kino kamerās, tādejādi pamatīgi nopelnot par katru nozarē izmantoto kameru. "Lielais desmitnieks" tomēr nespēja nodrošināt augošo sabiedrības pieprasījumu pēc jaunām filmām un daudzi uzņēmēji meklēja iespējas izveidot jaunas kompānijas. Galvenie priekšnoteikumi šo kompāniju izveidē bija tikt pēc iespējas tālāk no Edisona un viņa ietekmes zonas, kā arī labi laika apstākļi, kas netraucētu nedēļā uzņemt vismaz divas īsfilmas. Kalifornija šiem nosacījumiem atbilda perfekti - tai laikā tā reklamēja sevi kā vietu, kur saule spīd 350 dienas gadā. Turklāt štats ir pilns kontrastu - tajā varēja ticami nofilmēt gan Āfrikas tuksnesi un Texasas štata stepes, gan Tanzānijas tropu mežus, Karību jūras pludmales ar okeānu un pat Skandināvijas sniega vētras Lielā Lāča kalnos - kino profesionāļiem, kas veido ap 100 filmām gadā, vienkārši perfekta vide. Ap 1910.gadu jau gandrīz visas neatkarīgās kino kompānijas vēlējās pārcelties uz Kaliforniju un tā dzima Hollywooda, kura filmu ražošanā jau pēc pāris gadiem apsteidza Austrumu krastu un pamazām ieguva veidolu, ar kādu mēs to pazīstam vēl šobaltdien.
Interesanti, ka tieši laika apstākļi ir viens no iemesliem, kāpēc šodien Losu un Hollywoodu pazīstam kā Amerikas kino galvaspilsētu. 20.gadsimta sākumā, kad kino nozare straujos tempos attīstījās, pirmās kino kompānijas koncentrējās tieši Amerikas austrumu krastā - Čikāgā, Bostonā un Ņujorkā. Tur visu kino attīstību "diriģēja" Tomass Edisons, kurš ne tikai vadīja desmit lielāko kino kompāniju oligopolu, neļaujot tirgū ienākt jauniem konkurentiem, bet arī bija pieteicis patenttiesības uz nelielu detaļu kino kamerās, tādejādi pamatīgi nopelnot par katru nozarē izmantoto kameru. "Lielais desmitnieks" tomēr nespēja nodrošināt augošo sabiedrības pieprasījumu pēc jaunām filmām un daudzi uzņēmēji meklēja iespējas izveidot jaunas kompānijas. Galvenie priekšnoteikumi šo kompāniju izveidē bija tikt pēc iespējas tālāk no Edisona un viņa ietekmes zonas, kā arī labi laika apstākļi, kas netraucētu nedēļā uzņemt vismaz divas īsfilmas. Kalifornija šiem nosacījumiem atbilda perfekti - tai laikā tā reklamēja sevi kā vietu, kur saule spīd 350 dienas gadā. Turklāt štats ir pilns kontrastu - tajā varēja ticami nofilmēt gan Āfrikas tuksnesi un Texasas štata stepes, gan Tanzānijas tropu mežus, Karību jūras pludmales ar okeānu un pat Skandināvijas sniega vētras Lielā Lāča kalnos - kino profesionāļiem, kas veido ap 100 filmām gadā, vienkārši perfekta vide. Ap 1910.gadu jau gandrīz visas neatkarīgās kino kompānijas vēlējās pārcelties uz Kaliforniju un tā dzima Hollywooda, kura filmu ražošanā jau pēc pāris gadiem apsteidza Austrumu krastu un pamazām ieguva veidolu, ar kādu mēs to pazīstam vēl šobaltdien.
No comments:
Post a Comment