3.diena

Nu gan dieniņa - astoņos čāpoju no kojām laukā un tikai septiņos vakarā atgriezos. Daudz daudz iespaidu, pat nezinu, kur sākt...  Laikam jau ar to, ka pašlaik pamatīgi kājas sāp un pāris jaukas tulznas ar ir noberztas. Campus tiešām ir milzīgs, no kojām līdz Melnitz building, kurā notiek kino lekcijas, ātrā solī varu tikt 25 minūtēs. Te viņiem viss ir milzīgs - sākot ar brokastu bulciņām kafejnīcu vitrīnās un beidzot ar sporta laukumu, kurā varētu satilpt noteikti kādi 2 futbola stadioni. Diemžēl vēl neesmu saremontējusi vasarā pus-noslīkušo fotoaparātu, tādēļ atļaušos pārīti paņemt no lieliskā gūgla.

No rīta pamostos jau agri - ap pusseptiņiem acis platas un, tā kā viss ir jauns, nolemju laiku izmantot lietderīgi un kārtīgi izpētīt universitātes pilsētiņu. Šeit diennakts temperatūru amplitūda ir samērā liela - aptuveni 15 grādu robežās, tādēļ rīti ir dzestri, taču, jūtos pārsteigta, ieraugot meitenes staigājam šortos. Vispār jau amerikāņu studentiem patīk ģērbties ērti - daudzi valkā "hoodies" un ērtas džinsas vai šortus. 

Otrs mans rīta novērojums - studenti šeit tiešām lepojas ar to, ka mācās UCLA un universitātes simbolika ir gandrīz kā brends, ko paši studenti popularizē. Reti kuram pretimnākošam studentam nav kāda "ucla" atribūta un, cenšoties noorientēties campusā, drīzi vien arī ieraugu centrālo universitātes veikalu, kas gan vairāk atgādina laba izmēra iepirkšanās centru. Iekšā - nu pilnīgi viss, kas studentiem varētu būt nepieciešams - klades, pildspalvas, elektronika, sporta tērpi, apavi un apģērbi, pārtika un mācību grāmatas. Turklāt gandrīz katra no šīm precēm, izņemot pārtiku, ir universitātes simboliku (pat galda lampas!!!)

Mana pirmā nodarbība, krievu valoda, norit bez īpašiem pārsteigumiem, toties esmu patīkami pārsteigta, ieraugot tās masas, kas plūst uz Amerikas kino vēstures lekciju - auditorijā ar 250 vietām visiem nemaz nepietiek vietas un dažiem nākas klausīties lekciju, sēžot uz grīdas. Filmu gan šoreiz es nepalieku noskatīties, jo jāskrien uz apmaiņas programmas studentu ieorientēšanas pasākumu (eh, kā man patīk latviskojumi) :D Nu principā, tā vienkārši ir neliela lekcija par visiem mums interesējošiem jautājumiem - vīzu lietas, pieteikšanās mācību priekšmetiem, sadzīviski jautājumi, utt. Ar lielu prieku satieku arī Chandni - meiteni no manas universitātes, kas arī šeit ir uz pusgadu. Jūtamies tā, it kā būtu jau sen pazīstamas - laikam jau līdzīga pieredze vieno.

Visumā šo brīnum skaisto un plašo campus, šķiet, esmu kaut cik apguvusi, tomēr tas viss, kas vēl ir jāapgūst un ko pa šodienu apguvu ir galvu reibinošs. Laikam tāpēc jau astoņos vakarā knapi varu noturēt acis vaļā un ar mokām sagaidu pulksten 21, kad norunāts sazināties ar ģimeni Latvijā.

P.S. Biju tik nogurusi, ka tiešām nolūzu, nepabeidzot rakstīt dienas ierakstu.