Tik silts, ka nemaz neticās - Kalifornija mani šorīt sveica ar 18 grādiem, kas vēlāk pacēlās līdz pat 23! Tāpēc vien bija īpaši patīkami doties rīta pastaigā ar Noru un viņas trīsgadīgo Skotu terjeru Maizy. Rīts visnotaļ ir ļoti interesants - pirmo reizi redzu, kāda izskatās Kalifornija pavasarī. Dažiem kokiem lapas ir nobirušas, taču pārsvarā viss ir zaļš un ziedošs. Nu kaut vai Noras dārzā, piemēram, pašlaik zied rozes un augļu kokos gatavojas gan greipfrūti, gan apelsīni un citroni. Uh, nevaru vien sagaidīt, kad šeit tikšu uz kādu augļu tirdziņu! Citrus augļu diēta, here I come!!!
Otrs pārsteigums bija cilvēki. Parkā staigājot, gandrīz katrs garāmgājējs uzsmaida un nosaka laburītu, savukārt riteņbraucēji, kas vēlas apsteigt, nobrīdina, ka viņi ir "on your left", lai nenobīsties, kad kāds nedaudz ātrāk pabrauks uz sava ričāga garām. Tiešām patīkami! Pat seši brieži uz blakus esošā pakalna mani šorīt nosveicināja ar savām baltajām ļipām.
Tad jau arī ir laiks doties uz universitāti.Vispirms gan stūrējam uz blakus manām kojām esošo stāvlaukumu, noīrējam speciālus ratiņus, kuros sakraut visas manas mantas (liekas, visi studenti ar tādām te šodien stūmās) un dodamies uz iečekošanos. Istabiņa izrādās varen jauka - tieši tik liela, cik vajag, pašai savs kārtīgs skapis drēbēm, rakstāmgalds, bufete un gulta, savukārt vannasistabu, izrādās, dalīšu ar piecām kaimiņienēm. Šovakar jau pasteidzos tur ierasties pirmā, lai nomazgātos, drošs paliek drošs :). Pirms atvadīšanās no draugiem, nolemjam izbraukt visu universitātes campus. Un šeit nu man pārsteigumā mute atvērās - tas nelielais campus uz google maps piedāvātās kartes, izrādās, ir tādas pieklājīgas pilsētas izmēros. Pa Sunset bulvāri nobraucam pa universitātes teritorijas robežu, gar kuru rindojas sorority and fraternity mājas, kuras greznojas ar saviem grieķu burtu iniciāļiem. Pa ceļam arī ieraugu sporta laukumu, kas liekas nereāli liels un, ja nemaldos, arī ļoti skaistu bibliotēku un centrālo ēku, bet nu to es ceru apskatīt kārtīgāk rīt. Tālāk jau arī tiekam līdz Westwood komerciālajam galam, kur veikali, kino un kafejnīcas rindojas viena aiz otras, līdz pa robežšķirtni atkal tiekam atpakaļ līdz kojām. Hmm.. tāda sajūta, ka būs jāmeklē rokā kāds ritenis, lai šos fantastiskos attālumus veiktu. Nu tad jau redzēs. :)
Tas laikam šim vakaram būtu viss, rīt sākas mācības no vienpadsmitiem ar, kā smejies, krievu valodu. Ar labu nakti, mani mīļie!!!
Tā tiešām izklausās pēc eņģeļu pilsētas.
ReplyDelete