4.diena

Vēlviena diena aizvadīta saules apspīdētajā Losā. Un zini, tieši pie šīs saules man ir jāpierod. Vai tiešām tā ir tā pati saule, kas apspīd arī Latviju? Pirmajā brīdī par to gan gribas šaubīties, jo te tā ir liela, spoža un tik intensīva, ka pilnīgi viss apkārt šķiet izbalējis - gribas cerēt, ka uz pavasara pusi, kad tie pāris koki-dīvainīši (tas nelielais procents koku, kuri tomēr met lapas) sāks zaļot, te parādīsies kādas spilgtākas krāsas. No vienas puses jau ir lieliski - pēc apmākušās un lietainās Aizpeļķijas, saule ir pozitīva pārmaiņa, taču arī šis apstāklis prasa pielāgošanos. Vakaros āda burtiski kliedz pēc extra-mitrinošā krema, to uzsūcot vismaz divas reizes vairāk. Arī lūpas sākušas sprēgāt, un tagad esmu varen apmierināta, ka man ir paķēries līdzi Dzintara saules/vēja/sala lūpu balzams. Bet pats galvenais - katru rītu, vai ziema, pavasars vai vasara, šeit ir jāiesmērējās ar pretiedeguma kremu. Un ne jau mūsu tik pierastie spf 8 vai 10... Te standarts ir spf 30-40!!!

Ja pie visām ar sauli saistītajām lietām man vēl jāpierod, tad varu teikt, ka campusā šodien jau jutos stipri pārliecinātāka - ja vēl visi stūri nav gluži zināmi, tad vidusdaļu gan esmu izstaigājusi krustu šķērsu un līdz Eiropas kino vēstures lekcijai šorīt tiku pat ātrāk, atrodot varen labu shortcut. Šodien arī nolēmu pamazām palielināt rādiusu, un devos ekspedīcijā uz Westwood village, kas ir aptuveni 3x3 kvartālu liels rajons pusstundas gājiena attālumā no campus ar veikaliem, kafejnīcām un kino. Ar lielu nožēlu secināju, ka tie trīs kino ir katrs ar vienu zāli un rāda savu konkrēto filmu tikai 2 reizes dienā. Toties beidzot sajutos kā Hollywoodā, kad pa ceļam redzēju aktīvi strādājam vismaz divas filmēšanas komandas un, lai cik paradoksāli tas nebūtu, viena no tām filmēja kinoteātrī. Savukārt tie, kas netiek gluži vēl filmēties, strādā paralēli visur, kur vien var - šodien gāju iegādāties sim karti un abi mani konsultējošie veikala asistenti bija aktieri, kas cenšas izsisties konkurences pilnajā Holiwoodā. Kas zin, varbūt man Amerikas telefona numuru palīdzēja iegādāties nākamais Džonijs Deps...

Pa ceļam pārsteidza arī vairāki veikali. Nu piemēram, iegāju veikalā ar uzrakstu "candy & soda" un apstulbu - tik daudz dažādu limonādes pudeļu noteikti vienkopus nekur nebiju redzējusi - veikala pārdevējs mācēja pateikt, ka pašlaik viņi pārdodot aptuveni 412 (!!!) dažādas limonādes. Turklāt tās visas bija ar vintage uzlīmēm un stikla pudelēs. Iespaidīgi, ne? Arī pie atmosfēras viņi bija piedomājuši, jo sienas bija noklātas ar seniem plakātiem un fonā skanēja Amerikāņu 50.gadu deju mūzika. Jāatzīst, ka es savā limonādes izvēlē gan nebiju pārāk radoša un paņēmu leģendāro Coca-Cola, lai novērtētu vai tiešām baumas ir patiesas un tā garšo pavisam citādi nekā Eiropā. Un zini, nevarēšu Tev dot pilnīgi objektīvu atzinumu, jo secināju, ka man arī šeit kola ne ar ko garšas ziņā nepiesaista...

Toties beidzot tiku klāt augļiem... Tie šeit ir vienkārši fantastiski - liekas, nekad nekad tik saldas avenes es nebiju ēdusi un arī visi citrus augļi te ir sulīgi un saldi. Laikam jau, atgriežoties pie ieraksta sākuma tēmas, šeit tomēr spīd cita saule, kas ar intensitāti spēj sacukurot augļus un, ja nepiesargās, cilvēkus padarīt līdzīgus žāvētām plūmēm. :)