83.diena (29.03.2012.)

Šai mūsu brauciena priekšpēdējā dienā atvadījāmies gan no Arizonas, gan arī no paša ceļojuma. Un šī bija ļoti īpaša izskaņa - trīs stundu brauciens ar laivu/plostu pa Kolorādo upi.

Viss sākās ļoti agri - jau ap sešiem no rīta bijām gatavi startam. Pēc ašām brokastīm devāmies uz netālu esošo tūristu centru iečekoties braucienam. Izlasījušas bukletā, ka brauciens aizņems lielāko dienas daļu, bijām domājušas, ka mūs ar autobusu vienkārši novedīs pa apkārtceļiem uz Lielā Kanjona ieleju, kuras centrā plūst Kolorādo upe, un iesēdinās uz kādām septiņām stundām laivā. Tāpēc bijām nedaudz vīlušās uzzinot, ka uz upes pavadīsim vien trīs stundas (jā, mums abām ar mammu laivu braucieni ir kaislība, lai neteiktu vairāk), savukārt pats brauciens turp un atpakaļ prasīs ap piecām stundām.

Taču jāatzīst, ka brauciens nemaz nelikās tik garš. It īpaši tāpēc, ka labu gabalu braucām cauri indiāņu rezervāta teritorijai, un mūsu autobusa atraktīvās vadītājas daudz pastāstīja par apkārt redzamo. Pa ceļam apstājāmies arī  nelielā ciematā, kurā bija liels indiāņu izstrādājumu veikals - šķiet, ka dažāda veida amatniecība ir viens no viņu galvenajiem iztikas avotiem. Interesanti, ka šīm indiāņu ciltīm pieņemts samērā savrups dzīvesveids - nelielās viensētas, kurā dzīvo visa dzimta vienkopus, atdala plaši līdzenumi. Aizmirstiet mītu par vigvamiem vai no māliem veidotām būdiņām - indiāņu dzīvesveids attīstās līdzi laikam un diemžēl arī ekonomiskajai situācijai - daudzi spiedīgo finansiālo apstākļu rezultātā pārcēlušies no mājām uz treileriem. Pa ceļam pāris vietās redzam arī nelielas letes ceļa malā, kur indiāņi pārdot savus darinājumus - pārsvarā sudraba kalumus, keramiku, ādas izstrādājumus.  Izbraucam cauri arī Page - nelielai pilsētai ar aptuveni 7,000 iedzīvotājiem, kuru varētu uzskatīt par vienu no "most spiritual" pilsētām Amerikā -  uz relatīvi nelielo iedzīvotāju skaitu pilsētā uzbūvētas 19 dažādu konfesiju baznīcas.

Un tad jau drīzi vien esam nokļuvušas galamērķī - pie Glenas ielejas dambja, kas slejas 220m augstumā pār Kolorādo upi. Šī ir augstākās drošības pakāpes celtne, kas nonākusi FBI (jebšu latviski - FIB) pārraudzībā kopš 9/11 teroraktiem. Tāpēc Peidžā tiekam pārsēdinātas citā autobusā un izejam arī drošības kontroli - nekādi ieroči (pat kabatas nazis) nav atļauti dambja teritorijas robežās. Izbraukuši cauri apsargātiem vārtiem, iebraucam tumšā tunelī un drīzi vien jau esam arī dambja piekājē, kur sākas mūsu laivu brauciens.

Ieleja patiešām ir skaista - abās pusēs upei slejas ap 200m augstas klintis. Laivu, kurā ērti sasēžamies kopā ar vēl aptuveni 10 cilvēkiem, vada vietējā parka reindžere, kas pastāsta daudz gan par ielejas vēsturi, gan arī dabas aizsardzību. Pa ceļam redzam arī dažus laimīgos makšķerniekus, kuriem notiek mušiņmakšķerēšanas apmācība. 

Klinšu augstums ir pamatīgs - makšķernieki uz klints fona izskatās kā  niecīgas skudriņas :)

Pa ceļam arī apstājamies, lai tuvāk apskatītu petroglifu klintis. Upes krastos, līdzīgi kā Salacā, ir arī skaistas "sērītes" jebšu palielākas pludmales, kur uz pusstundu atlaižamies un iztukšojam pusdienu kastīti, kas katram tiek iedalīta brauciena sākumā.

Daba parkā ir burvīga. Kaut tā arī neredzam kondorus,
savvaļas ziedi pilnīgi apbur ar savu skaistumu.

Praktiskais amerikānis.

Beigās nospriežam - trīs stundas patiesībā bija pilnīgi pietiekami, lai nesāktu garlaikoties un pilnībā izbaudītu šo dabas skaistumu. Saule, mierīgi ūdeņi, klintis - skaisti. Taču āķis ir lūpā, kad tiekam izsēdināti galapunktā - vietā, kur sākas krāces un dažādu tūrisma kompāniju autobusi piebrauc, lai iesēdinātu ūdens entuziastus varenajās Kolorādo krācēs uz 8 dienām. Tai brīdī es prātā pievienoju jaunu ierakstu savai bucket list... :)

Kad esam tikuši atpakaļ Grand Canyon ciematā, ir jau vēla pēcpusdiena. Iesēdušies mašīnā, nolemjam vēl pēdējo reizi uzmest aci Lielajam kanjonam. Taču netālu no centra tiekam pamatīgi pārsteigtas - turpat ceļa malā ieraugam veselu stirnu baru, kā arī trīs aļņus, kas, tā vien šķiet, iznākuši no mums atvadīties. Neskatoties uz aizmugurējo mašīnu vadītāju neapmierinātību un skaļo taurēšanu, mēs uz mirkli apstājamies ceļa malā, lai šo skatu iemūžinātu.

Uz tikšanos, varenais kanjon!