Ceļš, viens vienīgs ceļš mums šodien zem kājām (jeb precīzāk - mašīnas riteņiem). No rīta uzvilkuši visērtākās drēbes, izbraucam ap astoņiem no Grand Canyon ciemata, lai dotos 750km garajā ceļā atpakaļ uz Claremontu. Esam jau izstrādājuši grafiku, cik ilgi un kādā secībā katrs brauks, man izdodas pie stūres tikt divreiz pa stundai. Patiesībā esam samērā aši braucēji - neskatoties uz to, ka pāris reizes apstājamies "tankštellēs", ir tikai nedaudz pāri trijiem pēcpusdienā, kad ieripinām Batleru pagalmā.
Jāatzīst, ka ceļi Amerikā tiešām ir izcilā stāvoklī - vismaz automaģistrāles jau nu noteikti. Lielāko daļu ceļa mēs šodien nobraucam uz divu joslu (+ asfaltēta mala) maģistrāles, taču jo esam tuvāk Losai, jo vairāk joslu uz ceļa - vienā brīdī tas sadalās pat sešās joslās vienā virzienā. Tās gan neaizkavē "korķu" veidošanos - redzam pamatīgu sastrēgumu pirms Claremontas, kas stiepjas vairāku kilometru garumā. Un nav jau brīnums - galu galā ir piektdienas pusdienlaiks. Esam arī pārsteigtas par laika apstākļu maiņu - ja brauciena sākumā ir dzidri zila debess, tad iebraucot Losas county (eng.-administratīvais apgabals) un sastopoties ar lielo sastrēgumu, viss ietīts pamatīgā smogā.
Starp citu, Amerikā ir arī rūpīgi izstrādāta ceļu nelaimes gadījumu paziņošanas sistēma - ik pēc pāris kilometriem redzam "call box" jebšu nelielas metāla kastes ar telefonu. Izrādās, tās nav gluži domātas, lai apsveiktu paziņu dzimšanas dienā, bet gan ārkārtas situāciju gadījumiem. Katrai kastei ir savs numurs un arī antena, kas zvanu savieno ar tuvāko policijas vai glābēju iecirkni. Un jo vairāk domāju par šo sistēmu, jo labāk saprotu, cik patiesībā tā ir noderīga. Jā, mēs dzīvojam laikmetā, kad mobilais telefons ir gandrīz katram un publiskie telefoni ir gluži vai antīka priekšmeta statusā. Taču ja tā padomā - cik reižu gan nav sanācis aizmirst telefonu uzlādēt un pat atstāt mājās, turklāt tos bezgalīgos Amerikas plašumus apgādāt ar 100% tīkla pārklājumu ir gluži vai neiespējama misija. Un lūk, šādos gadījumos šīs vienkāršās telefona kastītes var kādam izglābt dzīvību.
Par laimi, mums nav nepieciešamības izmantot šo sistēmu. Atgriežamies Claremontā bez lieliem čē-pē un mammītei drīzi vien ir laiks pakoties nākamā rīta paredzētajam lidojumam. Sākam apkopot arī brauciena statistiku, kas ir samērā pieklājīga - sešu dienu laikā izbraukts cauri trim štatiem - Kalifornijai, Nevadai un Arizonai, mērojot 2100 kilometrus. Šis brauciens dod iedvesmu atkal ar pilnu sparu mesties mācību procesā un gremdēties atmiņās vēl ilgi. Paldies!!!
Ceļš, viens vienīgs ceļš mums šodien zem kājām (jeb precīzāk - mašīnas riteņiem). No rīta uzvilkuši visērtākās drēbes, izbraucam ap astoņiem no Grand Canyon ciemata, lai dotos 750km garajā ceļā atpakaļ uz Claremontu. Esam jau izstrādājuši grafiku, cik ilgi un kādā secībā katrs brauks, man izdodas pie stūres tikt divreiz pa stundai. Patiesībā esam samērā aši braucēji - neskatoties uz to, ka pāris reizes apstājamies "tankštellēs", ir tikai nedaudz pāri trijiem pēcpusdienā, kad ieripinām Batleru pagalmā. 
No comments:
Post a Comment