134.diena (19.05.2012.)

Pēdējie divi ieraksti tapa par lielākajiem notikumiem šo pēdējo nedēļu laikā. Taču ir arī daudzi ne tik lieli, taču interesanti notikumi, par ko gribējās pastāstīt.

Aptuveni pirms mēneša pirmo reizi biju nodot asinis. Jā, šī bija ne tikai pirmā reize Amerikā, bet arī manā dzīvē. Līdz šim biju mēģinājusi nodot asinis arī Latvijā, taču man šis prieks tika liegts astmas dēļ. Lai gan man tā izdomā parādīties salīdzinoši maigā formā un tikai atsevišķos gadījumos, ārste teica, ka man neesot droši nodot asinis. Ideja tāda, ka samazinoties asiņu daudzumam organismā, samazinās skābelis, ko tās "pārvadā". Ironiskā kārtā izrādās, ka lielā Amerikas tauta attiecībā uz donoriem var būt mazāk izvēlīga kā latvieši. Kad biju aizpildījusi anketu, kurā nekas netika pat minēts par astmu, mani kārtīgi izvaicāja par pēdējā gada laikā apceļotajām valstīm, izmērīja dzelzs saturu asinīs, temperatūru un asins spiedienu. Un tad jau arī drīzi vien tiku pie tā prieka, kas rodas, apzinoties, ka iespējams esmu netieši palīdzējusi kādam pacientam. 

Otrs interesantais notikums pēdējo nedēļu laikā atgadījās vienā no filmu lekcijām. Novadīt lekciju par mūsdienu animācijas tendencēm bija ielūgti mākslinieki no Pixar studijas, kas ir viena no vadošajām šajā industrijā. Tā ir izdevusi tādus animācijas hitus kā Toy Story, Monsters, Finding Nemo, Ratatouille, Cars, Wall E un Up, pēdējo desmit gadu laikā iegūstot sešus Oskarus par labāko pilnmetrāžas animācijas filmu. 

Šajā stundu garajā lekcijā mums bija iepazīties ar animatori, kura strādājusi gan pie Finding Nemo, gan arī pie jaunākās Pixar filmas - Brave, kas Amerikā iznāks jūnija beigās. Viņa mūs iepazīstināja ar procesu, kā top animācijas filma, sākot ar izpētes braucieniem un pirmajām skicēm, līdz pat modeļu radīšanai, krāsošanai un datorapstrādei... Skatoties jebkuru animācijas filmu, grūti pat iedomāties, cik daudz laika un darba ir ieguldīts tajā pusotrā līdz divās stundās. Animācijas filma sastāv no neskaitāmām detaļām, ko pirmajā brīdī varētu pat nepamanīt. Taču tieši šīs detaļas padara mizanscēnu un pašu filmu ticamāku un  realistiskāku. Interesanti, ka Pixar studijā paralēli tiek strādāts pie vismaz trim animācijas filmām, katrai no tām ir sava mākslinieku komanda. Kā izrādās, vienas šādas filmas izveidošanai nepieciešami vismaz  3-4 gadi, savukārt pie šīs jaunākās filmas animatore strādājusi 6 (!!!) gadus, jo mākslinieku komanda bijusi relatīvi mazāka - tikai 10 cilvēku. 

Brave būs stāsts par jaunu skotu princesi viduslaikos - nevaldāmu meiteni, kurai vairāk patīk doties medībās nekā pakļauties karalienes vēlmēm iesaistīt meitu galma dzīvē un vīra meklējumos. Animatore mūs iepazīstināja ar katru no filmas tēliem un viņu radīšanas procesu atsevišķi, it īpaši - kā animatori cenšas vizuālajā izskatā attēlot tēlu rakstura iezīmes. Kā izrādās, ne vienmēr mākslinieku vēlmes var arī tehniski izpildīt - pirmo reizi animācijas vēsturē galvenajai varonei būs brīvi plīvojošs sarkanu matu vilnis, ko pat pirms pieciem gadiem tehniski nebūtu bijis iespējams realizēt.

Animatoru komanda izbauda viršus Skotijā.
(Image from Katherine Sarafian/Pixar)

Kā izrādās, darbs pie filmas sācies tieši ar ekspedīcijas braucienu uz Skotiju, kur mākslinieki daudz laika pavadījuši, iepazīstot tās mežonīgo dabu, lai varētu to ticami attēlot filmā. Kā izrādās, viņiem visvairāk patikušas tieši mīkstās sūnas, kurās var iegrimt pāri potītēm. Mākoņi, sūnas un papardes, kalni, akmeņi, ķērpji - to visu līdz pat vissīkākajai detaļai ir nepieciešams attēlot, lai skatītājs, pat tikai paskatoties uz attēlu, noticētu, ka tā tiešām ir Skotija. Un man šķiet, ka viņiem tas tiešām ir sanācis.

Attēli no filmas liekas ļoti skaisti, un sīko detaļu daudzums - apbrīnojams. Lai vai kā, šķiet, ka filma pavisam noteikti būs vizuāls baudījums acīm, un man ir liels prieks, ka bija iespēja redzēt un dzirdēt par filmas tapšanas aizkulisēm no šai procesā iesaistītas personas.