Šodien visā Amerikā ir brīvdiena par godu visu kritušo karavīru piemiņas dienai (Memorial Day). Lai gan sākotnēji šai dienā pieminēja tieši pilsoņa karā kritušos, mūsdienās maija pēdējā pirmdienā godina visos karos zaudētos karavīrus. Pārsvarā gan šo dienu amerikāņi pavada atpūšoties ģimenes lokā, tomēr daudziem par tradīciju kļuvusi tuvinieku kapu apciemošana, kas izvēršas pat par ko līdzīgu mūsu svecīšu vakariem. Savukārt vietējo brīvprātīgo komandas šajā dienā pie katra kapakmeņa karavīru kapos iesprauž pa mazam Amerikas karodziņam...
Es šo pagarināto nedēļas nogali pavadīju kopā ar Batleru ģimeni. Sestdienā bijām uz aizgājuši uz mūziklu Ahmanson teātrī ar nosaukumu "Follies". Jāatzīst, par samērā depresīvu tēmu - nožēlu par jaunībā pieļautajām kļūdām. Nu galīgi neveicas man pagaidām ar mūzikliem Losā, taču visas cerības lieku uz pēdējo vakaru, ko pavadīšu Kalifornijā - esmu pasūtījusi biļetes uz War Horse, mūziklu, kura kino adaptācija šogad bija nominēta Oskaram.
Jāsaka, ka emocionāli nedēļas nogale savu kulmināciju sasniedza tieši šodien. Sākums gan nebija īpaši daudzsološs. Atpakaļceļā uz universitāti bijām plānojuši Pasadenā apskatīt Huntington bibliotēku, kuras teritorijā atrodas plašs botāniskais dārzs, taču, iebraukuši autostāvvietā, secinājām, ka laikam tā aktivitāte mums šodien nespīd - cilvēku bija tik daudz, ka mašīnas pat rindā stāvēja, lai noparkotos. Mels kā alternatīvu piedāvāja apskatīt netālu esošo Norton Simon muzeju. Šis vārds man gan neko daudz neizteica, un, godīgi sakot, arī neko īpašu negaidīju. Ak, kā es maldījos...
Šķiet, pirmo reizi redzēju tik koncentrētu mākslas dižgaru gleznu kolekciju. Stāsts patiesībā atkal par magnātiem/filantropiem - šis Nortons Simons bijis vairāku starptautisku kompāniju dibinātājs (Hunt Foods Co., McCall's Publishing, Canada Dry Co., Max Factor un Avis Car Rentals), kurš bijis kaismīgs mākslas iecītājs un kolekcionētājs. Savas dzīves laikā uzkrāto mākslas darbu kolekciju viņš novēlējis sabiedrībai, izveidojot savā vārdā nosaukto muzeju.
Šī kolekcija mani pilnībā paņēma uz izbrīnu. Šķiet, ka muzeja zālēs varētu noturēt augstākās klases mākslas vēstures nodarbību, parādot darbus no gandrīz visiem nozīmīgākajiem 14.-20. gadsimta mākslas dižgariem. Rodēna skulptūras, Rūbens, Rembrants, Vermērs, Goija, Van Gogs, Degā balerīnas, Monē, Sezāns, Gogēns, Matiss, Renuārs, Manē, Modiljāni, Pikasso, Kadinskis un Tulūzs-Lotreks - spriežot pēc saraksta garuma varētu domāt, ka muzejs apjoma ziņā līdzinās Luvrai vai Ermitāžai, kur jāpavada vismaz stundas četras, lai visus šos māksliniekus apskatītu, taču nē - šī visa apbrīnojamā dižgaru kolekcija ievietojas 10 nelielās zālēs. Varbūt tāpēc arī tāds nebijis emocionālais pacēlums - dižgari viens aiz otra tādā kocentrācijā, ka nepagūsti pat pagurt, kad izstādei jau iziets cauri. Lūk arī labākie no labākajiem:
 |
| Auguste Rodin "Burghers of Calais" (1889) |
 |
| Peter Paul Rubens "Meleager and Atalanta and the Hunt of the Calydonian Boar" (1618) |
 |
| Rembrandt van Rijn "Self-Portrait" (~1636) |
 |
| Johannes Vermeer "Woman with a Lute" (1662) |
 |
| Edouard Manet "The Ragpicker" (1865) |
 |
| Pierre-Auguste Renoir "Bouquet of Lilacs" (1875) |
 |
| Edgar Degas "Dancers in the Wings" (1876-78) |
 |
| Edgar Degas "The Little Fourteen-Year-Old Dancer" (1879) |
 |
| Claude Monet "The Artist's GArden at Vetheuil" (1881) |
 |
| Henri de Toulouse-Lautrec "Red-Headed Woman in the Garden of Monsieur Foret" (1887) |
 |
| Vincent van Gogh "The Mulberry Tree" (1889) |
No comments:
Post a Comment