Esam pārsteigtas, no rīta atverot aizkarus - pūš neliels vējiņš, saule spīd un ne miņas no iepriekšējā vakara vētras. Šorīt ir arī iespēja kārtīgāk apskatīt pašu vietu, kurā esam apmetušies - un šeit es speciāli izlaidu vārdu viesnīca. Drīzāk - tas ir komplekss, kas aizņem lielāko daļu ciemata, bez tā šajā oāzē redzam vienīgi benzīntanku ar superaugstu cenu. Tas nepārsteidz - galu galā, šī ir Nāves ieleja, un ceļš līdz tuvākajām pilsētām ir patiešām tāls. Taču kopsummā cenas nevar ne salīdzināt ar Latvijas līmeni - Kalifornijā vidējā benzīna cena ir 4 dolāri par galonu jebšu aptuveni 56 santīmi litrā... Nav brīnums, ka lielais vairums te brauc ar superlielajiem džipiem. Taču octane līmenis benzīnā arī atšķiras - ja Latvijā pārdod 95. un 98. kategorijas benzīnu, tad Amerikā "unleaded gasoline" ir aptuveni 90.-91. kategorijas līmenī.
 |
| Lūk, mūsu ciemats no attāluma - burtiski oāze tuksneša vidū. |
Šodien mūsu pirmā apskates vieta - Zabriskie Point jebšu skatpunkts uz Amargosa kalniem. Uzkāpjot pa nelielo taku, burtiski aizraujas elpa, skatoties uz šo dabas varenību. Jāatzīst, ka tas atgadījās gandrīz katru dienu šai braucienā... Dabas neticamajos apmēros laikam arī slēpjas atbilde uz jautājumu, kāpēc Amerikā viss ir tik liels - lielas pilsētas, grandiozas celtnes, divarpus metrus augsti džipi... Galu galā, arhitekti un inženieri taču ietekmējas no tā, ko redz dabā.
 |
| Šie kalni ir lielā Furnace Creek Lake nogulsnes, kas radušās pirms pieciem miljoniem gadu, ezeram izžūstot. Uzmetas zosāda, domājot, cik lielam tad tam ezeram vajadzēja būt... |
Laiks šorīt ir vienkārši burvīgs - saule spīd un ir tieši tik silts, lai būtu patīkami staigāt. To arī izmantojam, izejot stundas pastaigā pa klinšu iekļautu ceļu. Šai stundas laikā nepamet sajūta, ka tūlīt aiz nākamā līkuma parādīsies kovboji uz zirgiem un no visām pusēm lidos indiāņu izšautas bultas. Ceļš patiešām ir ļoti līkumots ar daudzām labām slēptuvēm, un agrāk, iespējams, arī veda uz indiāņu apmetni. Taču mūsdienās šis ceļš savieno vairākus mazākus palīgceļus, kuru krustpunktā ir viens no Nāves ielejas pamestajiem ciemiem. Lai gan tik tālu netiekam, Mels mums pastāsta, ka no vietas, kur agrāk dzīvojuši raktuvju strādnieki, palikušas pāri vien drupas.
Esam priecīgas par iespēju izlocīt kājas, jo vairākas stundas atkal pavadām ceļā. Taču fotokamerai šodien nekāda brīvdiena nesanāk - ceļš Las Vegasas virzienā ir tik gleznains, ka gluži vai nemitīgi fotografēju. Tā kā man grūti izvēlēties to labāko bildi, lūk, labāko bilžu izlase no posma "The Death Valley - Las Vegas":
 |
| Un lūk, kur arī īstenā tuksneša pilsēta - Las Vegas. |
Pēcpusdienā sasniedzam savu galamērķi - Las Vegasu. Nav dūmu bez uguns, un, šķiet, ka katram apzīmējumam, kāds piešķirts Las Vegasai - "Sin City" (grēku pilsēta), "The Entertainment Capital of the World" (pasaules izklaides galvaspilsēta) vai "City That Never Sleeps" (pilsēta, kas neguļ) - ir savs pamats. Pilsētas infrastuktūra ir gandrīz pilnībā balstīta uz izklaides industriju - lielākās viesnīcas principā ir milzīgi izklaides kompleksi, kas pirmajos stāvos izvietojuši gan milzīgus kazino, gan arī veikalus, bārus, restorānus un arī skatuves dažādiem šoviem.
 |
| Playboy girl :D :D :D |
Kad iebraucam, ir otrdienas pēcpusdiena, taču uz ielas ir manāms, ka party-time Las Vegasā nebeidzas nekad - uz ielas redzam cilvēkus ar garām plastmasas kokteiļglāzēm rokās un visi, šķiet, to vien gaida, lai pienāktu vakars. Esam apmetušies relatīvi nelielā viesnīcā-kazino Palace Station. Var just, ka šis ir "lētā gala" kazino - telpas piesūkušās ar cigarešu dūmu un vecu paklāju smaku, turklāt lielāko daļu kazino aizņem spēļu automāti ar vien pāris blackjack galdiem (tātad - augstas likmes negaidīt).
 |
| Neliela daļa no kazino, kas atrodas uz Las Vegas Strip |
Ātri iečekojušies, dodamies apskatīt Las Vegasas centru - The Strip. Tā ir iela aptuveni 6.8km garumā, uz kuras atrodas pasaulē lielākie atpūtas un kazino kompleksi. Turklāt katrs, tā vien šķiet, cenšas garāmgājēju ievilināt spēļu ellē ar kaut ko īpašu - muzikālās strūklakas, vulkāna izvirdumi, tropu meža imitācija, luksus veikali, Cēzara pils un Eiropas ievērojamākie kultūras pieminekļi - tas viss ir sajaukts vienā lielā kiš-miš.
Savu pastaigu sākam ar Treasure Island kompleksu. Viņi Bagātību salas tēmu apspēlējuši, novietojot pie ieejas lielu kuģi, kas pēc tumsas iestāšanās spēlē lielu lomu garāmgājēju pievilināšanā - uz tā ik pēc pusstundas notiek izrāde par seksīgajām un mītu apvītajām sirēnām (jebšu kā tulko siren?), kas bīstamās vietās ievilina pirātus līdz viņu kuģi nogrimst. Un šajā gadījumā, ne tikai pirātus, bet arī garāmgājējus, kuru maciņi ātri vien nogrimst kazino dzelmē.
Šis izrādās jau augstākas klases kazino - telpas ir plašākas un gaišākas, un, garām ejot, redzam arī vairākas VIP istabas, kas paredzētas high-limit spēlēm.
 |
| Par augstākas klases kazino liecina arī uz šķērsielas atstātie auto.... Šis - nu gluži vai Knight Rider-obīlis 2012, fonā pietrūkst tikai Deivida Haselhofa :D |
 |
| Bagātību salas trofeja... |
 |
| Spriežot pēc uzraksta uz spainīša, šis ir pasaules piedzērušākais Garfields-bezpajumtnieks. |
Ejot tālāk pa ielu, ieraugām vairākas Eiropas kultūrvides imitācijas - īru pabus, Romas Trevi strūklaku, Venēcijas Dodžu pili un Rialto tiltu, Eifeļtorni, Kolizeju, un daudzus citus. Tā jau Amerikā saka - ja pietrūkst naudas ceļojumam uz Eiropu, brauc uz Las Vegasu. Bet nu tas kiš-miš, kas valda Las Vegasā, stipri robežojas ar bezgaumību. Man bija prieks, ka spēju atpazīt objektus, taču šajā vidē ar Eiropu tiem ir vismazākais sakars...
 |
| "Caesars Palace" komplekss |
Tad jau bijām nonākuši arī pie lielajiem dūžiem - Mirage un Bellagio. Un ap šo laiku es sāku justies kā filmā. Precīzāk - "Ocean's Eleven" jebšu "Oušena banda". Kā atceries, viņi aplaupīja trīs lielākos Las Vegasas kazino - Bellagio, Mirage un MGM Grand. Tos apskatot, man tiešām likās, ka tūlīt ap stūri parādīsies viss grupējums ar Klūniju priekšgalā, nezdami no kazino ārā somas ar miljoniem. Vispār jau mans priekštats par Las Vegasu lielā mērā bija radies tieši no šīs Oušena triloģijas, un jāsaka, ka vismaz vizuāli tā nav tālu no patiesības.
 |
| Mirage izcēlās ar tropu tēmu - tā parādes puse ir izveidota kā vulkāniskais ezers ar eksotiskiem augiem, savukārt ieeja ir liels paviljons ar tropu meža imitāciju. |
 |
| Bellagio telpās atrodas ne mazums ievērojamu mākslas priekšmetu, kā, piemēram, stikla skulptora Dale Chihuly darbi. |
Kad beidzot izgājām no kazino, Vegasa bija pilnīgi pārvērtusies - bija satumsis, un lielāko daļu ēku nu izgaismoja elektrības radītā gaisma. Tā piestāv Vegasai pat daudz labāk, galu galā, te, tuksneša vidū, šie visi brīnumi ir mākslīgi radīti.
Vakaru noslēdzam ar diviem priekšnesumiem - muzikālo strūklaku šovu pie Bellagio un slavenās akrobātu trupas Cirque du Soleil izrādi Treasure Island kompleksā. Šī trupa ir plaši pazīstama Amerikā, un viņu līmenis, manuprāt, tiešām bija ļoti augsts. Savukārt, muzikālās strūklakas bija viena no tām lietām, kas bija iekļauta manā must-see sarakstā (tās protams biju redzējusi Oušena bandā). Šoreiz uz izgaismotās Vegasas fona strūklakas šāvās gaisā Frenka Sinatras pavadījumā - vienkārši burvīgi!
Mums izdodas noskatīties priekšnesumu divas reizes, turklāt no dažādiem skatupunktiem. Otro reizi to visu arī nofilmēju: (fonā - Bellagio, video formāta maiņas rezultātā ekrāna vidū ir neliels uzraksts)
Nu, vai nav lielisks vakara noslēgums? :)
No comments:
Post a Comment