79.diena (25.03.2012.)

Jau ap astoņiem no rīta, pēc spēcinošām brokastīm un somu nešanas (uz mašīnu) maratona, bija laiks doties ceļā! Bijām nedaudz iebaidīti - laika prognozes nesolīja neko labu, taisni otrādi. Nāves ielejā bija gaidāms lietus, savukārt Lielajā Kanjonā - pat sniegs! No tādas prognozes vien nevilšus uzmetās zosāda, taču mūsu draugi mūs apgādāja gan ar siltām cepurēm un cimdiem, gan arī vējjakām - katram gadījumam.

Gandrīz puse dienas vien aizgāja ceļā uz Nāves ieleju. Mani pa ceļam nebeidza vien pārsteigt, cik Kalifornijas dienvid-austrumu apgabals ir tuksnesīgs. Dzeltena smilts, nelieli krūmi, Džošua kociņi un tāles - cik vien tālu spēj saredzēt. Klausāmies džezu, turam kameru pa rokai un izbaudām ainavu, kas pamazām paliek arvien kalnaināka. Mums par lielu prieku, paspējam no lietus pilnībā izmukt - visa ceļa garumā spīd saule un termometra stabiņš paceļas pat virs 20 grādiem (kā jau Kalifornijas dienvidos).


Mūsu pirmais apskates objekts - kokogļu cepļi (charcoal kilns). Līdz tām gan tā nokļūšana interesanta - likās, ka esam nomaldījušies un aizbraukuši galīgos neceļos - kādas minūtes desmit braucam pa šauru un bedrainu zemes ceļu, mašīnas nevienā virzienā nebrauc un navigators ar tā domīgi klusē... Taču nē, beigās izbraucam nelielā klajumā, kur viena aiz otras slejas desmit bišu pūznim līdzīgas celtnes.

Lai bilde nemāna - ieeja cepļos vien bija 2m augsta.

Tās būvētas 1879.gadā pēc Šveices inženieru projekta, un paredzētas, lai iegūtu kokogles, dedzinot pinyon priedes baļķus. Shēma samērā vienkārša - salikt baļķus ceplī, aizbāzt visas spraugas ciet, un dedzināt 6-8 dienas līdz izveidojas kokogles. Ar tām nodrošināja netālu esošās Modock raktuves, tomēr šī sadarbība ilga vien trīs gadus, un kopš tā laika cepļi nav tikuši izmantoti.


Drīzi vien jau arī šķērsojam Nāves ielejas Nacionālā parka robežas. Pirms šī brauciena biju iztēlojusies Nāves ieleju kā... nu kā kalnu ieskautu nelielu ieleju, kuru klāj vien balti sāļi. Ai, kā biju kļūdījusies....

Izrādās, Nāves ielejas Nacionālais parks aptver aptuveni 3'373'063 akru (jebšu aptuveni 13'000 kvadrātkilometru) lielu platību, kas savā dažādībā pārsteidz pat zinātniekus. Šī "ieleja" sevī ietver gan tuksnešainus zemes paugurus, gan nelielus ūdens strautus, gleznainus kalnus, pamestus ciematus un to neaprakstāmo sajūtu par dabas visvarenību. Ā, un protams arī to lielo balto sāļu līdzenumu, kas ir viens no populārākajiem tūristu apskates objektiem. Marts patiesībā ir ideālākais mēnesis, lai apskatītu Nāves ieleju, jo šis ir karstākais un sausākais reģions ASV. Vidējā gaisa temperatūra jūlijā ir 46 grādi, taču bieži temperatūras pārsniedz 50 grādu robežu. Augstākā reģistrētā temperatūra vasarā - 56,7 grādi pēc Celsija... Tā bišķi karsts, ne? :D

Viens no nedaudzajiem ciematiem Nāves ielejā.
Lieki teikt, ka tā attīstība pilnībā balstīta uz tūrismu.

Tuksnešainie smilšu kalni - kā redzi, uz savas ādas dabūjām izbaudīt arī nelielu smilšu vētru.

Vējš pūta ne pa jokam, tāpēc ne reizi vien nācās skriet pakaļ aizpūstai cepurei :)

Taka gar vienu no nedaudzajām ūdens tilpnēm Nāves ielejas teritorijā. Sāls koncentrācija strautā ir ļoti augsta, īpaši vasarā, kad lielais vairums ūdens iztvaiko. Taču, neskatoties uz to, tajā mīt nelielas zivtiņas. Visu cieņu, tās  nu tiešām ir ultimate survivor šajos apstākļos.

Skats pa ceļam uz Nāves ielejas centrālo daļu.

Un mēs vēl sūdzamies par saviem kurmju rakumiem.... :D Šis lauks, kurš pazīstams ar nosaukumu "Devil's Golf Course", ir  klāts ar "halite" sāls kristāliem, kuri izveidojušies, izžūstot lielajam Death Valley ezeram.

Un te jau arī beidzot tas klajums, kuru savā prātā asociēju ar Nāves ieleju - Badwater Basin jebšu ceturtais zemākais punkts uz Zemes - 86m zem jūras līmeņa.

Vakaru noslēdzam ar braucienu pa Artist's Pallete Drive - ceļu gar krāsainu kalnu grēdu.

Skats uz Badwater Basin ieleju no Artist's Pallete kalnu nogāzes.

Nu tiešām kā krāsu palete... Lai atkal proporcijas būtu vieglāk saprast - vai spēj atrast šajā bildē divus tūristus? 

Ceļš atpakaļ uz ielejas vidieni, kur nelielā ciematā atradās  mūsu viesnīca.

Pašā vakara izskaņā mākoņi beidzot arī savilkās pār debesīm un sākās pamatīga bezlietus vētra. Ejot pa viesnīcas pagalmu likās, ka vēl bišķi, un vējš mani aiznesīs ar visu cepuri. :D Vētra turpinājās lielāko daļu nakts, taču lietus tā arī neuzlija.