Nedēļas nogali pavadīju skaistajā Claremontā, kas pašlaik ir vienos ziedos. Īrisi, rozes, peonijas - šeit viss zied jau aprīlī gluži kā pie mums jūnija beigās/jūlija sākumā. Arī Batleru pagalms šoreiz izcēlās ar krāsām, kuras varēju izpētīt tuvāk, kamēr Batleri devās uz savas paziņas bērēm.
Nebiju ievērojusi zem citronkoka novietoto amizanto figūru - suņuku, kas varen braši airējas. Diemžēl, kā vēlāk uzzināju, rūsas veidošanās dēļ padziļinājumā ap laivu nav ieteicams ilgstoši turēt ūdeni, taču arī bez "ezera" man šis suņuks likās dikti mīlīgs.
 |
| Bez ņiprā suņuka man izdevās noķert vēl pēdējos rožu krūmu ziedus, saulstaru "spēles" kaktusa lapās un ogas, kas izskatījās apbrīnojami līdzīgas pīlādžogām. |
Vēlāk pēcpusdienā, jau rietošās saules staros, man izdevās vēl šo un to nofotografēt. Vareni iepatikās Batleru putnu būrīši - šķiet, ka tik oriģinālus vēl nebiju redzējusi. Laikam jau Kalifornijā greznās villās ir iespējams dzīvot ne tikai Hollywoodas stāriem, bet arī dažiem labiem laimīgajiem putniem. Klusums šajā gadījumā gan nav garantēts, jo izklaidi nemitīgi sev nodrošina Batleru mazā skotu terjere Maizy, kas sētā gan skraida apkārt baseinam, gan uzmana vāveres. Runājot par baseinu - pa dienu bija tik karsts, ka beidzot arī atklāju peldēšanās sezonu Batleru baseinā kopā ar Maizy. Un labi vien bija, ka izmantoju iespēju, jo nākošās nedēļas nebija i ne uz pusi tik siltas.
Arī šoreiz Batleri mani turpināja iepazīstināt ar vietējo mākslinieku darbiem. Sestdienas pēcpusdienā mēs devāmies uz mēbeļu dizainera un amatnieka Sema Maloofa muzeju. Viņa modelētās un pašrocīgi veidotās mēbeles ir pazīstamas visā Amerikā, it īpaši viņa krēsli, kas rotā vairāku Amerikas muzeju pamatekspozīcijas, ieskaitot slaveno Ņujorkas Metropolitēna Mākslas muzeju. Mākslinieka muzeja teritorijā atrodas gan viņa celtā privātmāja, gan skulptūru dārzs un arī neliela galerija, kuru mums bija iespēja apskatīt. Šajā galerijā varējām pat izmēģināt vienu no krēsliem, izbaudot tā elegantās līnijas. Lai gan mākslinieka un šo krēslu autora jau vairs nav šai saulē, viņa mācekļi turpina grebt krēslus, nesot Sema Maloofa vārdu pasaulē.
Tā kā netikām pašā mājā, kārtīgi izstaigājām dārzu, kurā šajās dienās notika vietējo skulptoru darbu izstāde. Starp ziedošajām puķēm varēja pamanīt visdažādāko stilu skulptūras - gan klasiku, gan abstrakcionismu un modernismu. Man visvairāk iepatikās tieši šī - māte ar savu guļošo bērnu uz pleciem - lika atcerēties, ka Mātes diena vairs nav aiz kalniem.
Starp puķēm un skulptūrām pamanījām arī citus šī dārza iemītniekus - mazas ķirzaciņas. Uz takas betona flīzēm šur un tur saulē gozējās pat vairākas garastes, savukārt pati pirmā, ko ieraudzīju sēžam uz akmens, man pat iepozēja, ik pa mirklim mainot pozīciju un pagriežott galvu te pa labi, te pa kreisi. Īsta Kalifornijas profesionāle. :) (Bildēs gan izskatās tik labi nopozējusi, ka varētu domāt - ir kāda skulptora darbs.)
Svētdienas rītā Mels devās trenēties golfā un piedāvāja arī man braukt līdzi. Tā kā līdz šim nekad nebiju spēlējusi golfu, ar lielu prieku piekritu. Gluži golfu gan mēs nespēlējām, to drīzāk varēja nosaukt par iepazīšanos ar golfa pamatelementiem. Taču mani tāpat tas viss vareni fascinēja, kā jau viss, ko sanāk darīt pirmo reizi.
Vispirms golfa laukuma ofisā iepildījām attiecīgi lielā un vidējā izmēra spainīšus ar bumbiņām un devāmies uz lielu līdzenumu, kas paredzēts sitiena pilnveidošanai ar visa veida nūjām. Man tā bija perfekta izdevība iemēģināt roku golfā, mēģinot bumbiņu raidīt pēc iespējas tālāk. Jāatzīst, ka tālumam gan nepievērsu tik lielu uzmanību, kā tam, lai vispār bumbiņai trāpītu. :D Beigu beigās izdevās bumbiņas aizraidīt jau kaut cik pieklājīgā attālumā - dažas pietuvojās pavisam tuvu 75 jardu (69m) atzīmei.
Tālāk devāmies uz nelielāku laukumu, kur vairāk tiek trenēta precizitāte,bumbiņas raidot no neliela attāluma bedrītēs. Lai cik tas no malas neizskatītos vienkārši, patiesībā tur ir vesela matemātika - jāpieskaņo gan sitiena stiprums, gan virziens attiecībā uz virsmas īpatnībām, lai bumbiņa sasniegtu galamērķi. Taču azartā gan varēja iekrist - tas savā ziņā lauza manus stereotipus par golfu kā samērā garlaicīgu un vienveidīgu sporta veidu. Tam pavisam noteikti piemīt savs šarms.
