Thursday, February 9, 2012

27.-34. diena (2.-9.02.2012.)

Esmu ieturējusi nelielu pauzi bloga rakstīšanā - piedošanu par to. Iepriekšējā nedēļa bija vareni saspringta ar daudziem un dažādiem notikumiem, un nebija īsti ne laika, ne iedvesmas te kādu rindiņu uzrakstīt. Taču tagad centīšos visus nedēļas notikumus tā koncentrēti apkopot.

Iepriekšējo nedēļas nogali pavadīju atkal Claremontā pie Batleriem. Šoreiz gan sanāca nedaudz īsāku laiku paciemoties pie viņiem - tikai no sestdienas rīta līdz svētdienas pēcpusdienai, taču šīs dienas bija piepildītas ar interesantām aktivitātēm. Sestdienā bijām aizgājuši uz vietējo keramikas muzeju Pomonā (neliela Losas priekšpilsēta) - AMOCA jeb American Museum of Ceramic Arts. Jāsaka, arī keramikas darbos jūtama atšķirīgā amerikāņu mentalitāte - tā ir ļoti krāsaina un ekspresīva. Tomēr mani pārsteidza, ka, atšķirībā no mūsu keramiķu darbiem, amerikāņi maz izmanto laku, kas liek keramikai spīdēt. Līdz ar to, krāsas šķiet matētākas, un man par lielu pārsteigumu likās, ka mūsu pūdņīku vāzes pat ir 
krāsainākas. 

Lai gan kolekcija ir neliela, pats muzejs vien ir apmeklējuma vērts, jo ir iekārtots bijušajā bankas ēkā. Un tās telpas ir neatņemama izstādes sastāvdaļa, jo, lai nokļūtu centrālajā izstādes zālē, jāiziet cauri kādreizējai seifa telpai, kuru rotā oriģinālās durvis. Pēkšņi sajutos gluži vai kā varone kādā no Oušena bandas filmām, pietrūka vienīgi Džordža Klūnija un skaisti sakrāmētu dolāru banknošu kalnu.

Svētdienā savukārt notika Foothill Philharmonic Committee rīkotais līdzekļu vākšanas pasākums. Te laikam noderētu neliels paskaidrojums - Foothill filharmonijas komiteja ir Losas filmarmonijas apakškomiteja Claremontā, kas atbalsta vietējo kultūras dzīvi un rīko dažādus muzikālus pasākumus. Šajā konkrētajā nedēļas nogalē notika komitejas ikgadējais līdzekļu vākšanas pasākums (fundraiser), lai 20 talantīgiem vietējo skolu audzēkņiem varētu nopirkt biļetes uz LA filharmonijas sestdienās rīkotajiem "bērnu rītiem". Šoreiz noorganizētajā koncertā bija uzlūgti piedalīties Joanne Pearce Martin un Gavin Martin - precēts pianistu duo, kas bieži koncertē kopā ar LA filharmonisko orķestri. Jāatzīst, skatītāju skaits nemaz nebija tik neliels - bija ieradušies aptuveni 200 cilvēku. Pēc koncerta bija arī bankets un, tā kā Batleri aktīvi darbojas
Foothill komisijā, Norai bija piešķirts to noorganizēt. Lielai daļai brīvprātīgo Nora bija piešķīrusi receptes dažādiem kulinārijas brīnumiem, taču, jāatzīst, lielāko daļu darba viņa izdarīja pati. Centos jau arī palīdzēt, cik nu varēju, un lielāko daļu svētdienas rīta pavadījām, taisot 180 (!) mini sviestmaizes - šķiet, man tās mini maizītes ar sinepēm, majonēzi, sieru, šķiņķi un skābo gurķu šķēlītēm pēc tam pat naktī pa miegam rādījās. Lai nu kā, bankets bija noorganizēts apbrīnojami profesionāli, un Nora bija padomājusi par visu - gan paplātēm, gan dekorācijām, gan arī izvēlējusies receptes un sagatavojusi lielāko daļu uzkodu. Viņa ir nepārspējama!

Vakarā Mels mani aizveda atpakaļ uz UCLA campus, taču pirms tam man bija izdevība Amerikā
pirmo reizi piesēsties pie stūres. Nu tāds vareni nervus kutinošs pasākums, ja ņem vērā to, ka nekad nebiju braukusi ar automātu, bija tumšs un nebiju pārliecināta, vai noteikumi ir tādi paši kā Latvijā. Taču tās 10 minūtes, ko pavadīju braucot, lai atdzītu Noras mašīnu līdz fundraiser norises vietai, noritēja samērā veiksmīgi un neviens stabs nebija ieinteresēts skriet man virsū. Nu re, tagad varu ievilkt ķeksīti, ka esmu braukusi ASV ar mašīnu. 

Daudziem amerikāņiem šī svētdiena, 5. februāris, bija īpaša, jo norisinājās the Super Bowl jebšu Amerikas futbola līgas finālspēle starp New York Giants un New England Patriots. Amerikāņi ir tikpat traki uz amerikāņu futbolu kā angļi uz parasto, un šeit Super Bowl ir lielākais sporta notikums gadā. Sestdienā pirms tā sauktās Super Bowl Sunday notiek dažādas ballītes un slēgtas derības, savukārt svētdienas pēcpusdienā ielas ir pustukšas, jo visi skatās futbola spēli vai nu krodziņos, vai mājās plašā draugu kompānijā. Pēc aptuveniem aprēķiniem, Amerikā vien spēles tiešraidi vēro ap 110 miljoniem skatītāju, tāpēc ievietot reklāmas šai laikā ir visdārgāk un daudzas kompānijas arī pašai reklāmai atvēl vislielāko budžetu. Interesanti, ka uzstāties pirms spēles un arī starplaikā tiek uzskatīts par lielu pagodinājumu - ar priekšnesumiem ir uzstājušies gan Maikls Džeksons, gan Rolling Stones, Džastins Timberleiks, U2, un daudzi citi. Es pat neatceros, kur vēl būtu redzētas šāda apjoma skatuves un priekšnesumi - tas viss man nedaudz atgādina olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijas, tikai ar superstāru piedalīšanos. Šogad, manuprāt, viens no iespaidīgākajiem priekšnesumiem bija Madonnai:

http://www.youtube.com/watch?v=ROkhklj0ZGs - Madonnas izpildīts popūrijs 13 (!) minūšu garumā

Svētdienas vakarā aši atkal metos ar visu sparu mācīties, jo trešdienā noritēja mans pirmais pus-ceturkšņa eksāmens. Jācer jau, ka labi veicās, darīju, ko varēju. :)

P.S. Absolūti burvīga un asprātīga DnB NOR reklāma par meiteni, kurai izvēršas necerēti labs rīts pēc smagas balītes. Žēl gan, ka tā notiek tikai reklāmās: http://www.youtube.com/watch?v=C_8TGTKdrlY

No comments:

Post a Comment