 |
| Nu un kā lai es šajā pasaules nostūrī nosaku, vai Mēness ir pieaugošs vai dilstošs? |
Pārskatot bildes, atcerējos, ka nemaz neesmu vēl aprakstījusi Oskaru vīkenda (25.-26.02.) iespaidus. Jau no agra rīta man uz kojām pakaļ atbrauca Mels Batlers, lai aizvestu atkal uz lielisko Claremontu. Tur ap vieniem mums bija norezervētas biļetes uz mūziklu "Fiddler on the Roof", kas uzvests pilsētas vietējā teātrī, taču devāmies jau divas stundas iepriekš. Izrādās, zālē bija nevis krēslu rindas, bet gan galdiņi, un pirms izrādes noskatīšanās bija iespējams paēst pusdienas kā restorānā. Priekš vietējā mēroga izrādes, manuprāt, mūzikls bija iestudēts godam un arī aktieri darīja ko varēja, lai sniegtu labu priekšnesumu. "Fiddler on the Roof" ir stāsts par ebreju ģimeni, kas dzīvo cariskās Krievijas teritorijā. Ir 1905.gads - pārmaiņas ir jaušamas gan politiskajā dzīvē, gan šīs ebreju ģimenes ikdienā, un, kaut tēvs cenšas ievērot un ieaudzināt savām meitām ebreju tradīcijas, katra atvase izvēlas sekot savai sirdij un nevis tēva gribai. Mūzikls ir ļoti komisks, un daudzējādā ziņā man atgādināja mūsu pašu klasiku - "Skroderdienas Silmačos". Vienīgais, ka "trīs brūtes pāru" vietā šeit izveidojas veseli pieci, katrai no meitām laužot tradīcijas un apprecot vīru, kas nav tēva izraudzīts.
Vēlāk vakarā Batleri devās smalkā pasākumā, un es paliku principā "viens pats mājās" :D Šo vakaru tad nu izmantoju, lai iespētu vēl noskatīties tās Oskaram nominētās filmas, kuras nebija sanācis redzēt. Savukārt Batleru trīs gadus vecajai skotu terjera kucītei Maizy nodrošināju izklaidi, uzliekot smieklīgus un mīļus suņu video no youtube. Varu derēt, ka pie tādas suņu melodrāmu un komēdiju skatīšanās Maizy sen nebija tikusi. :)
Savukārt svētdienā vēl pirms Oskariem mēs kopīgi paspējām apmeklēt Claremontas vietējos mākslas muzejus, tai skaitā, paciemoties pie ļoti interesantas mākslinieces. Izrādās, šī skulptore un mākslas priekšmetu dīlere/kolekcionētāja Barbara Beretich izveidojusi savu māju kā muzeju. Jāsaka, ka pirmais priekštats bija samērā interesants - māja pamatīgi oda pēc kaķiem, un istabas pārbāztas ar dažādu stilu mākslas priekšmetiem...
Taču, jo tuvāk iedziļinājos, jo man vairāk šī māja un tās saimniece izbrīnīja un iepatikās. Burtiski iemīlējos viņas izstādītajās lampās - esot Tiffany oriģinālo lampu kopijas, ar kuru ražotājiem māksliniecei noslēgts izplatīšanas līgums.
Arī pašas mākslinieces darbi bija, manuprāt, ļoti skaisti - īpaši viņas zirgi, kas esot tikuši izstādīti Claremontas centrālajā parkā.
 |
| Barbaras Beretich skulptūras |
Par kaķiem ir taisnība - Barbaras kundze ir liela kaķu mīle, un viņas runči staigāja lepni pa māju ar izslietām astēm. Taču manu vislielāko izbrīnu radīja viņas stāsti - izrādās, skulptore jaunības gados esot vairākus mēnešus dzīvojusi Francijā, baudot mākslinieku bohēmijas vidi un iepazīstoties ar vairākām slavenībām. Piemēram, ar Pablo Pikaso mīļāko, kas esot piedalījusies arī mākslinieces mājas-muzeja atvēršanas svētkos.
 |
| Un te jau arī pati māksliniece ar vienu no saviem mīluļiem. |
Otrs pārsteigums bija par kundzes garāžu - kā liela mākslas cienītāja, skulptore savas dzīves laikā ir ieguvusi savā īpašumā neskaitāmas gleznas, un tā kā mājā visam vienkārši nav vietas, tad visa garāža (!!!) bija piekrauta pilna ar dažādu autoru gleznām. Šī māja pavisam noteikti nu ieņem pirmo vietu manu kolorītāko muzeju topā :D
No comments:
Post a Comment